Tips Sudraba monēta Materiāls Sudrabs 925° Izlaišanas gads 2014 Izlaides mēnesis augusts Nominālvērtība 5 EUR Maksimālā tirāža 10 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 22.00 Diametrs (mm) 35.00 Grafiskais dizains Visvaldis Asaris Plastiskais veidojums Ligita Franckeviča Kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande) pieejamas: 0

Monētas priekšpuse (averss)

Monētas aversu vertikāli šķērso pīne ar tajā ievītām lentēm triju Baltijas valstu karogu krāsās, no tās pa labi uzraksts "5 euro". Lejasdaļā pa kreisi puslokā uzraksts BALTIJAS CEĻŠ 1989, pa labi – 2014.

Monētas aizmugure (reverss)

Monētas reversu vertikāli šķērso koka stumbrs ar saknēm, no tā puslokā pa kreisi – uzraksts ATMOSTAS BALTIJA, pa labi – LIETUVA LATVIJA EESTI.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Brīvība ir ideja, par ko cilvēki visos laikos gatavi maksāt visaugstāko cenu. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā brīvības alkas ar jaunu spēku izpaudās 20. gs. 80. gadu nogalē. Baltiešus vienoja kopīgs mērķis – raisīties vaļā no padomju totalitārās impērijas valgiem, kuri sasaistīja pusgadsimtu ilgā apspiestībā un kuru sākotne vēstures laika skalā skaidri iezīmēta ar Molotova–Ribentropa paktu. 1939. gada 23. augustā Maskavā parakstīto PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgumu papildināja abu nākamo agresoru slepenais papildu protokols, kas faktiski nozīmēja vienošanos par sešu neatkarīgu Eiropas kaimiņvalstu sadalīšanu ietekmes zonās un okupāciju.

Molotova–Ribentropa pakts sagatavoja un ievadīja 2. pasaules karu. PSRS, būdama nacistiskās Vācijas aktīva sabiedrotā un balstoties uz pakta lēmumiem, 1940. gada vasarā okupēja Baltijas valstis. Ar varu pilnībā tika mainīta sabiedriskā un ekonomiskā iekārta, pakārtojot to PSRS interesēm un pakļaujot komunistiskās ideoloģijas un režīma diktatūrai. Baltijas valstis tika inkorporētas šīs lielvalsts sastāvā un pārcieta pilsoņu deportācijas un iznīcināšanas akcijas, nacionalizāciju un kolektivizāciju, politisko teroru, dzīvi aiz "dzelzs priekškara" izolācijā no pasaules attīstības.

50 gadu pēc noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, 1989. gada 23. augustā plkst. 19.00, aptuveni divi miljoni baltiešu sadevās rokās 600 km garā ķēdē, kas uz 15 minūtēm savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī unikālā akcija pievērsa visas pasaules uzmanību vēsturiskajai netaisnībai un apliecināja, ka brīvības un neatkarības ideja šo tautu prātos un sirdīs ir dzīva. Nevardarbīgās cīņas leksikonā Atmodas, Tautas frontes, Dziesmotās revolūcijas ietverto vēstījumu nu papildināja vēl viens tautu gribas un sapņu apliecinājums – Baltijas ceļš. Tas bija kā neformāls referendums, kas okupācijas varai skaidri nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību vēlmē atgūt brīvību un atjaunot reiz atņemto neatkarību. Baltijas ceļš pierādīja nevardarbīgas cīņas taktikas efektivitāti un vienotības spēku.

1991. gadā Baltijas tautas atguva valstisko neatkarību. Okupācijas karaspēka izvešana, Baltijas valstu uzņemšana ANO, pievienošanās Eiropas Savienībai, uzņemšana NATO un daudzās starptautiskās organizācijās bija likumsakarīgas tālākā ceļa robežzīmes. 2009. gada 30. jūlijā UNESCO iekļāva Baltijas ceļa dokumentārās liecības "Pasaules atmiņas" starptautiskajā reģistrā. Vienotības zvaigžņu stundas 25. gadskārtai veltīta Latvijas eiro kolekcijas monēta.