Tips Sudraba monēta Materiāls Sudrabs 925° Izlaišanas gads 2015 Izlaides mēnesis maijs Nominālvērtība 5 EUR Maksimālā tirāža 10 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 22.00 Diametrs (mm) 35.00 Grafiskais dizains Henrihs Vorkals Plastiskais veidojums Ligita Franckeviča Kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande) pieejamas: 0

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā – liesmu fonā vietota ugunsdzēsības simbolika, pa labi un pa kreisi – ugunsdzēsēju tēli, apakšā – sakrustoti ozola zari. Augšdaļā puslokā uzraksts UGUNSDZĒSĪBAI LATVIJĀ, zem tā skaitlis 150, lejasdaļā – gadskaitlis 2015.

Monētas aizmugure (reverss)

Monētas centrā – liesmu un dūmu ielokā attēlota ugunsdzēsēju komanda ratos ar ugunsdzēsības aprīkojumu. Lejasdaļā puslokā – uzraksts 5 EURO.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Līdzko Prometejs sengrieķu dievu mītnē Olimpā nolaupīja uguni un dāvāja to cilvēkiem, tā kļuva par palīgu visdažādākajās dzīves jomās, bet vairojās arī tās radītās problēmas. Cilvēces vēsture ir pārpilna ar lielām un mazām ugunsnelaimēm. Modernās pasaules ugunsnelaimes, katastrofas un arī sīkāki ikdienas negadījumi top daudzveidīgāki un komplicētāki. Tāpēc pakāpeniski veidojās arvien specializētākas ugunsdzēsības metodes, organizatoriskie principi, ierīces un tehnoloģijas, bet brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība pamazām pārtapa profesionālā darbībā.

Latvijā pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda radās 1845. gadā toreizējās Vitebskas guberņas pilsētā Dinaburgā (tagad Daugavpils). Rīgā brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība sāka veidoties 1864. gadā, un 1865. gada 17. maijā tās komanda ieradās kādā degšanas vietā vecpilsētā. Rīgas paraugam tūlīt sekoja Mītava (tagad Jelgava), arī citur Latvijā arvien jaunas komandas ķērās pie "sarkanā gaiļa" apkarošanas, un pirms 2. pasaules kara te rosījās jau 240 ugunsdzēsēju komandu.

Rīgā kopš 1882. gada darbojās pilsētas valdes algota "skrejošā kolonna". To 1907. gadā papildināja četras ugunsdzēsēju nodaļas, kas apvienojās pilsētas komandā, kuru vadīja Rīgas Ugunsdzēsības pārvaldes brandmajors. 1886.–1902. gadā Rīgā tika uzbūvēti četri ugunsdzēsēju depo, bet 1910. gadā uzcelto depo Hanzas un Strēlnieku ielas stūrī (tagad Latvijas Ugunsdzēsības muzejs) vainagoja novērošanas un šļūteņu žāvēšanas tornis. Arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga (Reinhold Georg Schmaeling; 1840–1917) centieni ļāva šīm celtnēm pilsētas veidolā iezīmēties kā kultūrvēsturiskai vērtībai.

Kolorīta bijusi Latvijas ugunsdzēsības transporta un ekipējuma attīstība no rokas un tvaika sūkņiem, zirgu ekipāžām līdz lieljaudas automobiļiem. Merryweather & sons tvaika autosūkni Fire king ("Uguns karalis") Rīga iegādājās 1910. gadā un izmantoja līdz pat 1925. gadam. Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas 1912. gadā izgatavotais ugunsdzēsēju automobilis D24/40 tagad eksponēts Rīgas Motormuzejā. 20. gs. 30. gadu beigās iecienīti bija Ford-Vairogs ugunsdzēsēju auto.

1929. gadā Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Ugunsgrēku novēršanas un dzēšanas tehniskajā komitejā.

Tagad Latvijā izveidots starptautiskiem standartiem atbilstošs ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tradicionālo darbību paplašinot ar civilās aizsardzības un glābšanas funkcijām. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests piedalās NATO Eiroatlantiskā katastrofu reaģēšanas koordinācijas centra, Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības departamenta un ANO Humāno lietu koordinācijas biroja programmās.

Latvijas ugunsdzēsības 150 gadu jubilejai veltītā eiro kolekcijas monēta godina ugunsdzēsēju profesionalitāti un ikdienas varoņdarbus sabiedrības labā.