Tips Sudraba monēta Materiāls Sudrabs 925° Izlaišanas gads 2008 Izlaides mēnesis maijs Nominālvērtība 1 Ls Maksimālā tirāža 10 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 31.47 Diametrs (mm) 38.61 Grafiskais dizains Arvids Priedīte Plastiskais veidojums Ligita Franckeviča Kalta Rahapaja Oy (Somija) pieejamas: 0

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā - sieviete latviešu tautastērpā ar jāņuzālēm rokās, fonā - latviešu tautasdziesmas "Pūt, vējiņi" teksta fragments. Augšpusē puslokā pa labi - uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, lejasdaļā puslokā pa labi - gadskaitlis 2008.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā - vīrietis latviešu tautastērpā ar ozolzaru vainagu rokās, fonā - dziesmas "Gaismas pils" teksta fragments. Augšpusē pa labi puslokā uzraksts 1 LATS un Eiropas Savienības piemiņas monētu programmas "Eiropas mantojums" zīme.

Monētas josta

Uzraksts DZIESMAI ŠODIEN LIELA DIENA.

Latvijas radīšana sākās ar latviešu tautasdziesmu un daudzbalsīgu kopā dziedāšanu gadskārtu svētkos. Tā iedvesmoja. Tā kalpoja par cietoksni, no kura doties kaujā un kur tverties grūtā brīdī.

1873. gada vasarā, kad Rīgas ielās ienāca Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku gājiens, apgaismotu eiropiešu skatījumā Baltijas metropole bija debesis muižniekiem, paradīze mācītājiem, zelta bedre ārzemniekiem un elle iedzimtajiem. Nu tā dimdēja pārmaiņu gaidās.

Kā Gaismas pils cēlās latviešu pašapziņa. Rīgu pārsteidza latviski gavilējoša tauta. Pilsētā no malu malām ieradās kori. Lepni nāca vīri un sievas skanīgām balsīm, pašaustos tērpos, ozolzaru vainagiem galvā un jāņuzālēm rokās. Ģermāņu konservatīvisma un panslāviskas agresijas piestrāvotā metropole lēni padevās kopkora valdzinājumam. Rīga tapa par tagad jau UNESCO aizsargātā cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma - dziesmu svētku - galvaspilsētu.

Kopdziesmas žilbinošais gājiens, mezdams gaismas lokus Latvijas laikā un telpā, Rīgā atgriežas ar Olimpiskajām spēlēm piemītošu regularitāti. Tas latviešus vadījis no apspiestības līdz brīvībai. Pret dziesmu svētkiem nav uzdrošinājusies karot neviena vara. Latviešu pašapziņas himna "Pūt, vējiņi" dziesmu svētku noslēgumā kopā ar skatītājiem dziedāta vienmēr, arī par spīti laikiem un vadoņiem. Gaisma saukta un pielūgta arī tad, kad lepnumu modinošā "Gaismas pils" oficiālajā repertuārā bijusi nevēlama.

Latvijas dziedāšanas svētki saglabājušies kā kultūras tīrradnis, kuru maz ietekmējis tirgus un popkultūra. Pārdzīvoti kari un represijas - tautu arvien no jauna izglābis dziesmu gars. Dziesmotās revolūcijas atjaunotajā Latvijā dziesmu svētku brīnums ir gan vairāku desmitu tūkstošu dalībnieku gājiens, gan dienām ilgi "dziesmu kari" un deju virpuļi, gan līksmes pieskandētās Rīgas naktis. Dziesmu svētki valdzina līdz asarām un ved pie mūžības atskārsmes.