Tips Sudraba monēta Materiāls Sudrabs 925° Izlaišanas gads 2009 Izlaides mēnesis septembris Nominālvērtība 1 Ls Maksimālā tirāža 7 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 31.47 Diametrs (mm) 38.61 Grafiskais dizains Laimonis Šēnbergs Plastiskais veidojums Ligita Franckeviča Kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande) pieejamas: 0

Monētas priekšpuse (averss)

Monētas centrā - Ķencis ar pātagu rokā un 5 latu banknoti padusē. Ap monētas malu izvietoti uzraksti un gadskaitļi: 1 LATS, 2009, MĒRNIEKU LAIKI, 1879 un BRĀĻI KAUDZĪTES.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā - ass, ap kuru vietoti romāna "Mērnieku laiki" varoņu tēli, bet ap monētas malu - viņu vārdi (PĀVULS, ŠVAUKSTS, PIETUKA KRUSTIŅŠ, LIENA, OĻINIETE un PRĀTNIEKS).

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

"Efah! Žū!" Švauksts ar pātagu uzplīkšķina tā, ka zirgs sāk iet pilnos rikšos un ratu riteņi gar acīm nozib vien...

Tā 1879. gadā latviešu literatūrā, kur līdz tam atrodami vien dažādi īsprozas žanri un lokalizējumi, ietraucas "Mērnieku laiki" - divu lauku skolotāju Reiņa un Matīsa Kaudzīšu pirmais latviešu romāns. Tas ir vēstījums par zemes iemērīšanas darbiem 1867.-1873. gadā Vidzemes triju muižu un to pagastu teritorijās Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā, ko brāļi Kaudzītes nodēvējuši par Slātavu un Čangalienu.

Romāna varoņu vārdi - Švauksts, Prātnieks, Pietuka Krustiņš, Oļiniete, Pāvuls un Ķencis - laika gaitā kļuvuši par sugas vārdiem, apzīmējot ākstību, mantkārību, ārišķīgu tautiskumu, paštaisnību, prastumu un citas cilvēciskas, taču negatīvas īpašības. Reālajā dzīvē noskatītos literāros tēlus vēl izteiksmīgākus un arī citās valstīs saprotamus darījuši Eduarda Brencēna zīmējumi (romāna ceturtajā izdevumā 1913. gadā). Mākslinieks vienu vasaru pavadījis Piebalgā, vērodams un savos darbos spilgti raksturodams piebaldzēnus un viņu īpašo ģērbšanās stilu - platmalu melnās gardibenes, garos mēteļsvārkus -, kā arī sadzīves un darba ainas.

Līdzīgi romānā aprakstītajiem ratiem Latvijas Bankas monētu klāstā 2009. gadā ieripo "Mērnieku laiku" jubilejas monētas ritenis. Mākslinieks Laimonis Šēnbergs, dzimis piebaldzēns, par godu romāna izdošanas 130. gadadienai monētā atveidojis brāļu Kaudzīšu un E. Brencēna kopdarbā tapušo populāro varoņu vizuālos tēlus.

Monētas reversā Prātnieks, Pāvuls, Švauksts, Pietuka Krustiņš, Liena un Oļiniete kā seši ratu riteņa spieķi katrs ar savu jaudu un mijiedarbībā cits ar citu modina iztēlē dažādos mērnieku laiku notikumus. L. Šēnbergs atjautīgi izmantojis romānam raksturīgo ierobežotību mazajā, iekšējā pasaulītē, kas līdzīgi ratu rumbai nepārtraukti griežas ap zemes iemērīšanas darbiem.

To, ka, gadu desmitiem ritot, īpašumu pārdale, vērtību pārvērtēšana jeb mērnieku laiki un tiem piemītošie "tikumi" Latvijā joprojām ir aktuāli, monētas aversā simbolizē Ķencis. Vienīgi jērādu, ko viņam padusē kādreiz iespīlēja E. Brencēns, L. Šēnbergs aizstājis ar "piecīti"...

Pirmo reizi Latvijas Banka velta monētu literāram darbam, pirmo reizi monētas dizainā atveidots tik daudz cilvēku figūru un pirmo reizi tik daudz satīras...